Uldis Stabulnieks

(1945-2012)

Uldis Stabulnieks – komponists, pianists un dziedātājs ar profesionāla kordiriģenta diplomu kabatā (1963. gads, Latvijas konservatorija, kur papildina arī zināšanas kompozīcijā). Rīdzinieks, centra puika.

       Lūk, fakti, kas izveidojuši Mākslinieku un viņa mūzikas valodu. Valodu, kas neļauj Uldi sajaukt ne ar vienu citu latvieti, kura mūža devums ir nenovērtējami nozīmīgs visai latviešu populārās mūzikas vēsturei.

       Tieši “populārās” mūzikas, jo ārpus tās ir Ulda dziesmas bērniem un kora mūzika (pats savulaik dziedājis leģendārā AVE SOL pirmajā sastāvā). Arī kino mūzika. Jāatgādina komponista sadarbība divās filmās ar režisoru J.Streiču, kā arī mūzika A.Epnera kādreiz tik aktuālajai filmai “Četri meklē miljonu”.

       Nedaudz “ārpus” ir arī IMPROVIZĀCIJA – komponista lielā mīlestība kopš Dārziņskolas laikiem. Un cik tur tālu līdz džeza mūzikai. Karavīru ansambļa ZVAIGZNĪTE džeza kvartets (G.Rozenbergs – trompete, U.Stabulnieks – klavieres, V.Eglītis – kontrabass un D.Beķeris – sitamie instrumenti) – 1967. gada Tallinas džeza festivāla diplomands, arī Polijas džeza federācijas balvas ieguvējs.

       Improvizācija ir arī pianista darbs teātros. Sekas? Vispirms mūzika amatierteātriem (Tautas teātriem), pēcāk arī profesionālajiem. Pirmais starp tiem Valmieras teātris un mūzika E.Freiberga režisētai izrādei “Aug buciņš, lauž radziņus” (Dziesmiņas par buciņu, diplomātiju un jokiem). Mūzika Leļļu teātrim (šai albumā “Alibeka” no “Dekamerona”), muzikālā komēdija “Svētki daudzskaitlī” (dziesmas “Ananās” un “Miera Mika” ar leģendāro latviešu aktieri Ēvaldu Valteru). Arī mūzika Dailes teātra kursa diplomdarbam “Orfejs” (“Zvaigžņu laiks”).

      Improvizācija – tās ir dziesmas A.Čaka dzejas izrādei, ko komponists veidoja kopā ar aktrisi D.Klētnieci. Viena vakara projekts, kuram bija lemts ilgs mūžs. “Rīgai, Ielām, Latviešu strēlnieka dziesma…, Marijas iela” – Čaks, Stabulnieks, klavieres un tikai ieraksta brīdī fiksēta improvizācija. Skaņās atplaukušas divu Rīgas apdziedātāju dvēseles.

     Savādāks dvēseles lidojums ir pirmajā latviešu blūzā “Miglas blūzs”.

Savukārt populārās mūzikas “iekšpusē” ir U. Stabulnieka vadītais ansamblis (vēlāk TIP TOP ) Latvijas filharmonijā 70. gadu vidū ar zvaigžņoto duetu Vilcāne – Grīnbergs (dziesmas “Margarita” un “Zirgu tirgus”). Pirms un pēc tam – pianista pienākumi Radio bigbendā.

     1981. gada MIKROFONA aptaujā funkcionāriem, partijai un valdībai kā milzu atvieglojums dziesmai “Tik un tā” tikai 2. vieta. Kompozīcija ar stingru un noteiktu stāju, kas tik raksturīga visai Ulda Stabulnieka daiļradei.