Raimonda Paula radošā biogrāfija
Izcilākais latviešu populārās mūzikas autors un pianists Raimonds Pauls ir slavenākais komponists ne tikai Latvijā, bet tālu aiz tās robežām. Viņa mūzika skanējusi neskaitāmās valstīs, visprestižākajās koncertzālēs, un tas, pateicoties viņa unikālajām melodiķa dotībām. Maestro Paula bagātā radošā iztēle apvienojusi latviešu tautas mūzikas intonācijas, džeza, blūza, rokenrola, franču šansona, vācu šlāgera un tautiskās ziņģes intonācijas un elementus ar modē nākošiem strāvojumiem, allaž spējot radīt aktuālu, visiem interesantu un reizē ārkārtīgi demokrātisku mūziku.
Tai piemīt mūsdienīgi ritmi, aranžējumi, vienlaikus izsmalcināta harmonijas izjūta palīdz komponistam izvairīties no vienmuļības, kas diemžēl iezogas daudzos mūsdienu popmūzikas paraugos. Atšķirībā no daudziem dziesmu autoriem, bieži tieši Pauls ir savu sacerējumu interprets vai izpildītāju koncertmeistars, viņa klavierspēlei raksturīgs ļoti individuāls, īss, akcentēti aprauts piesitiens, kas ļauj nekļūdīgi atpazīt viņa stilu. Taču viņš nebaidās savas melodijas uzticēt arī citu radošo kolektīvu interpretējumam vai arī veido īpašus atskaņotājmākslinieku sastāvus, producējot savas mūzikas skanējumu pats.
Pēc sešdesmito gadu spožās džeza pianista un komponista karjeras, turpmāk Raimonds Pauls par savu galveno izteiksmes formu izraudzījies dziesmu, vienlaikus spēdams savas skaņraža fantāzijas attīstīt arī plašos muzikāli skatuviskos darbos – mūziklos un dziesmuspēlēs. Savu darbu atskaņošana viņš allaž izvēlas vistalantīgākos dziedātājus un mūziķus, līdz ar to paceldams savas mākslas kvalitātes latiņu līdz citiem neaizsniedzamam augstumam. Piedevām Paula spožā intuīcija atkal un atkal nebeidz pārsteigt ar jauniem, negaidītiem projektiem, viņa radītais jau 50 gadus ir latviešu populārās mūzikas neatņemama sastāvdaļa, aklimatizējoties pat līdz folkloras statusam. Paula dziesmas iecienītas visu paaudžu klausītāju vidū ne tikai Latvijā, jo arī bijušās Padomju Savienības iedzīvotāji izceļojot nes līdzi savu mīlestību pret Raimonda Paula lielisko mūziku, un joprojām Maestro pienāk uzaicinājumi koncertēt daudzās pasaules valstīs.
Komponists, pianists, diriģents, aranžētājs un producents Raimonds Pauls dzimis 1936. gada 12.janvārī Rīgā, Iļģuciemā, viņa tēvs ir stiklapūtējs, māte – mājsaimniece. Kopš 4 gadu vecuma apgūst klavierspēli, vispirms Rīgas Mūzikas institūta muzikālajā bērnu dārzā, tad 1943. gadā iestājas Rīgas pilsētas 7.pamatskolā, bet mūzikā privāti skolojas pie profesora Valerija Zosta, pedagoģēm Emmas Eglītes un Jutas Daugules.
1946. gadā Raimondu Paulu uzņem E. Dārziņa mūzikas skolā, un trīs gadus viņam ir divas skolas. Arī vispārizglītojošajā skolā zēns aktīvi muzicē – spēlē pavadījumus mākslas vingrotājiem, korim, uzstājas koncertos un citos sarīkojumos.
1949. gadā Pauls beidz 7.pamatskolu un pāriet tikai uz E.Dārziņa tolaik desmitgadīgo mūzikas vidusskolu, 1952. gadā pabeidz vispārizglītojošo priekšmetu kursu un vēl gadu apmeklē tikai mūzikas nodarbības, lai pēc iespējas labāk sagatavotos iestājpārbaudījumiem Konservatorijā. Paralēli mācībām, kopš 14 gadu vecuma spēlē klavieres dažādos deju ansambļos, apgūst improvizācijas mākslu un džeza ābeci, sāk komponēt.
Latvijas Valsts Konservatorijā 1953. gadā Raimondu Paulu uzņem Hermaņa Brauna klavierklasē, kuru viņš absolvē 1958. gadā. Arvien vairāk laika studenta dzīvē aizņem muzicēšana dažādos kolektīvos, tostarp arī restorānos. Kopā ar Konservatorijas kursabiedru Egilu Švarcu 1956. gadā izveido t.s. Rīgas Radio estrādes sekstetu (Pauls – klavieres, Švarcs – kontrabass, Gunārs Kušķis – klarnete, Georgs Slaveckis – ģitāra, Haralds Brando – sitamie instrumenti, Eduards Ābelskalns – vibrafons), ar kuru top ieskaņojumi radiofonā, arī Paula instrumentālās mūzikas ieraksti. 1956. gada pavasarī Rīgas Radio ierakstīta Raimonda Paula pirmā dziesma Nenosūtītā vēstule (Liriska dziesma) Valentīnas Butānes priekšnesumā. Ar sekstetu sadarbojas Edgars Zveja, Vera Davidone u.c. profesionāli dziedātāji, 1957. gadā ansamblis tiek iekļauts jaunizveidotā Rīgas Estrādes Orķestra sastāvā, Pauls kļūst par REO pianistu.
Pēc Konservatorijas beigšanas Pauls tiek norīkots darbā uz Latvijas Filharmoniju par koncertmeistaru, bet paralēli turpinās viņa komponista darbība. 1961. gadā par ciklu Portreti iegūts laureāta nosaukums jauno komponistu daiļdarbu skatē Maskavā. Pauls izveido jaunu radošo kolektīvu – instrumentālo trio (Pauls – klavieres, Aivars Timšs – kontrabass, Haralds Brando – sitamie instrumenti), kam sacer vairākus nozīmīgus džeza stila skaņdarbus, ciklus un svītas. Tas mudina skaņradi atkal uzsākt studijas Konservatorijā, šoreiz Jāņa Ivanova kompozīcijas klasē (1962 – 1965).
